Pagājušā gada beigās Latvijas vidējā darba alga palielinājās līdz 513 latiem (bruto) jeb minimāli 347 lati uz rokas (bez atvieglojumiem). Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktie aprēķini. Šoreiz ne par to – daudz/maz/cienīgi/necienīgi/atbilstoši/neatbilstoši. Šoreiz pavisam cits jautājums – vai, tev lasītāj, ir nojausma, cik daudz cilvēku patiesi saņem atalgojumu Latvijas vidējās algas līmenī?

Nedaudz statistikas un pie reizes arī atbilde. Lai arī vidējā alga Latvijā ir 513 lati, atalgojumu līmenī no 500-600 latiem saņem vien 8,7% no strādājošajiem. Atalgojumu no 100-200 latiem (bruto, līdz minimālās algas apmēram) saņem teju divas reizes vairāk cilvēku – 15,1%. No 200-300 latiem lielu bruto atalgojumu saņem vēl 17,6% strādājošo. Nu un ja pieliek vēl klāt tos, kas saņem no 300 līdz 500 latiem uz papīra, sanāk, ka 55% no visiem strādājošajiem tā arī neaizvelk līdz vidējam algas līmenim. Vai nesanāk pārāk liels procents, lai vidējais atalgojuma līmenis Latvijā kaut ko reāli nozīmētu, ka tam būtu kāda piesaiste reālai dzīvei?

Ja saskaita kopā vienu ar deviņi un izdala ar divi, sanāk pieci. Taču, lai arī tas ir vidējais lielums no šiem abiem skaitļiem, tas praktiski neko neliecina par iegūto piecinieku. BET šis „piecinieks” jeb vidējais lielums ir tas, ko rēķina statistiķi un uz kā valstis bāzē savu politiku. Turklāt arī pašiem cilvēkiem vidējais lielums ir zināmas „normālības” atskaites punkts, kuram turklāt no viņiem paši atbilst ļoti maz.

Tas, ka augstskolu beigušā, potenciālā darbinieka vidējā atzīme diplomā ir seši, var liecināt par divām, būtiski atšķirīgām lietām. Pirmā – šis students visos priekšmetos ir mācījiess viduvēji un tas liek aizdomāties, ka  visdrīzāk te runa ir nevis par grūtu galvu, bet gan par nevēlēšanos iespringt un noteiktu interešu trūkumu. Otrā – apskatot sekmju lapu, var atklāties pavisam cita aina. Proti, ka ir virkne priekšmetu, kur topošais jaunais profesionālis ir izrādījis patiesi izcilas prasmes, bet citās – tās ir vājas. Kuru no jauniešiem jūs kā darba devējs vēlēsieties pieņemt darbā? Kas jums vajadzīgs – viduvējība it visā, vai arī, iespējams, izcils speciālists ar savdabīgu pasaules uztveri un savu ne būt ne vieglo raksturu?

Mūsdienu pasaule iraizrāvusies ar vidējiem lielumiem, lai noteiktu tendences un varētu izteikt prognozes (tāpēc nav jābrīnās, ka reizēm viss aiziet šķērsām). Pasaulei patīk viduvējības – jo tās ir prognozējamas, ieliekamas rāmī. Tiesa, pasauli uz priekšu vienmēr virza trakie, kas var vai nu visu sagraut, vai arī radīt ģeniālas lietas. Turklāt, kā izrādās tieši šādu personību – kas neatbilst „normai” – visdrīzāk ir vairākums. Taču šādiem cilvēkiem sašūt apģērbu visgrūtāk, pārāk lielas izmaksas.