Ko nozīmē ES ciešāka integrācija?
Šodien vai katra vārda galā dzirdam terminu integrācija. Tas tiek lietots runājot gan lokālā mērogā, piemēram, par dažādu sabiedrības grupu integrāciju – nepilsoņu, cilvēku ar īpašām vajadzībām, valsts reģionu integrāciju, gan arī starptautiskā – kā piemēram Eiropas Savienības (ES) samitā Briselē, kur tika spriests par ES ciešāku ekonomisko integrāciju.
It kā ideja pati par sevi pozitīvi vērtējama un droši vien, ja dzīvē viss notiktu pēc mācību grāmatas, kur parasti tiek izspēlēti ideālie situācijas attīstības scenāriji, tad mēs VISI apzinātos savstarpējās atkarības nozīmi un spētu īstenot dzīvē tādus scenārijus, kas vienlīdz labi apmierina VISAS puses. Un te slēpjas integrācijas idejas patiesā problēma. Vai dažādas valstis un to iedzīvotāji šodien ir spējīgi uz patiesu integrāciju visās dzīves jomās? Tieši tā – visās dzīves jomās, jo nav iespējams pozitīvs rezutāts vienā jomā, ja parējās jomās eksistē pilnīga nespēja atrast kopsaucējus. Pavisam vienkāršs piemērs. Vai spāņu taksisti sāks maksāt nodokļus un grieķi būs gatavi smazināt savas darba algas, bet francūži ievērot taupības pasākumus, jā, samazinot arī savu labklājību, lai izlīdzinātu dzīves līmeni visā ES? Pagaidām šāds scenārijs izskatās diezgan nereāls, kaut gan tas ir tieši tas, ko sauc par integrāciju – katra atsevišķā daļa apzinās savu lomu kopējā sistēmā un ir gatava pieņemt lēmumu, vadoties tikai un vienīgi no visas sistēmas KOPĒJĀ labuma. Patiesas integrācijas situācijā arī konkurences un tā saucamo “katras valsts individuālo interešu” jēdzieni sāk izgaismoties pavisam citādi un prasās pēc pārskatīšanas…Arī galvenais jautājums šajā sakarā pagaidām vēl paliek neatbildēts – vai pats cilvēks ir gatavs pieņemt integrāciju kā vienīgo labklājības atslēgu?
Vācija aicina uz ciešāku ES integrāciju, Francija – nekoncentrēties taupības pasākumiem, bet grieķi streiko
Angela Merkele
Vācija aicina valstis, kurās ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta, pieņemt lēmumu par labu ciešākai fiskālai integrācijai.
Ceturtdien, 18.oktobrī, Briselē sākoties kārtējam ES samitam, Berlīne paudusi vēlmi, lai visas 27 ES valstis apsver iespēju centralizēt vairākas ekonomikas pārvaldes funkcijas.
Samita dienas kārtībā ir iekļauts arī pretrunīgais jautājums par eirozonas banku savienības izveidošanu, ko daudzi uzskata par būtiskāko soli, kas jāsper, lai atjaunotu uzticību eiro valūtai.
Jūnija samita laikā tika panākta vienošanās par ES banku apvienības izveidošanu. Tomēr Vācija uzskata, ka Briselē visticamāk netiks pieņemts galējais lēmums, jo daudzas valstis ir skeptiski noskaņotas pret to, ka visas 6 000 eirozonā esošās bankas tiks centralizēti uzraudzītas, raksta BBC.
Turklāt Vācija vēlas pati uzraudzīt savas finanšu iestādes un nebūt nepriecājas par šīs funkcijas iespējamu nodošanu Eiropas Centrālajai bankai.
Tā vietā Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schaeuble) piedāvājis piešķirt ES Ekonomikas un monetāro lietu komisāram lielāku varu kontrolēt valstu nacionālos budžetus.
Tādā gadījumā komisāram būtu tiesības uzlikt veto jebkuras valsts budžetam, kurā būtu pārkāpts eirozonā noteiktais deficīta slieksnis.
Jāatzīmē, ka šīs idejas autore, visticamāk, ir Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel).
Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands (Francois Hollande) savā pirmajā intervijā The Guardian pauž viedokli, ka recesija Eiropai ir tikpat liels apdraudējums kā parādi.
Viņaprāt beidzot būtu jālikvidē Vācijas un Francijas viedokļu atšķirības attiecībā uz eirozonas krīzes risināšanu. Olands uzskata, ka Merkelei būtu jābeidz koncentrēties uz taupības pasākumiem.
Olands arī paudis viedokli par nepieciešamību organizēt ikmēneša eirozonas valstu līderu tikšanās, lai izvairītos no tā sauktajiem «pēdējās iespējas samitiem», kas līdz šim devuši tikai īslaicīgu pozitīvu rezultātu.
Viņš norāda, ka Merkele «ir ļoti jūtīga attiecībā uz iekšpolitikas jautājumiem un nacionālā parlamenta prasībām. Es to saprotu un cienu. Tomēr mums visiem ir savs sabiedrības viedoklis. Mūsu kopīgā atbildība ir pirmajā vietā likt Eiropas intereses.»
Francijas prezidents uzskata, ka eirozonas krīzes beigas ir «ļoti tuvu» un aicina valstis vienoties par banku savienības sākotnējo stadiju.
Tikmēr Eiropas parādu krīzes centrālajā valstī Grieķijā tiek organizēts kārtējais ģenerālstreiks. Tas būs jau divdesmitais pēdējo divu gadu laikā, raksta BBC.
Trešdien, 17.oktobrī, Grieķija panākusi vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par jauniem taupības pasākumiem, kas nepieciešami nākamās aizdevuma daļas saņemšanai. Rezultātā visā valstī tiek plānotas plašas demonstrācijas, lai protestētu pret kārtējo tēriņu samazināšanu.
Ref.110.000.103.2336
