Ja jūs vienalga kam jautāsiet, kas ir veiksmīga biznesa pamatā, tradicionālā atbilde, ko izdzirdēsiet viennozīmīgi būs – vajag ideju! Un ja tā būs laba, neparasta, vislabāk ģeniāla, gan jau atradīsies investors – vai nu ar naudu, vai ar zināšanām, vai arī ar abām lietām un tad drīz vien arī ar to būs iespējams nopelnīt daudz, daudz naudas. Tāpēc daudzi mokās ar idejas atrašanu un, tā kā ģeniālas idejas apkārt neklīst, tad arī uzņēmēji neaug kā sēnes pēc lietus.

Šai tēzei var piekrist, taču tikai daļēji. Protams, pasaules uzņēmējdarbības vēsturē ir ne viens vien piemērs, ka tieši tā arī ir noticis – kāds izdomāja datoru, kāds sociālo tīklu, kāds kokteiļa salmiņu, kāds smailu zobu bakstāmo skaistā trauciņā. Taču no otras puses, ne tikai ar ģeniālām idejām var pelnīt jeb tā vienkāršoti runājot – kādam graudi jāsēj un arī maize jācep. Un tas vien nozīmē, ka arī ar sen zināmām lietām var labi pelnīt. Līdz ar to ne jau ģeniālā ideja ir pamatā tam, vai kāds kļūst vai arī nekļūst par uzņēmēju.

Turklāt ne vienmēr visu izšķir arī nauda. Šobrīd darba vieta var būt paša mājās pie galda un vienīgais pelnīšanas „ierocis” var būt tas pats dators. Piemēram, var radīt unikālu datu vietni, veidot unikālu saturu, kuru grib lasīt ļoti daudzi, un varbūt nebūs iespējams atkauties no reklāmdevējiem. Sēžot čībās, var arī spekulēt starptautiskās fondu biržās vai arī darboties FOREX (valūtas tirgos). Tiesa, nelieli ieguldījumi tur tomēr būs nepieciešami. Bet ne tik lieli kā vienam otram šķiet. Un galu galā sākumkapitālu var arī aizņemties.

Tāpat, lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju, izšķirošas nebūt nav arī iegūtās akadēmiskās zināšanas. Augstskolu tā arī nav beidzis, piemēram, Bils Geits, Marks Cukerbergs, Romāns Abramovičs un vēl citi pasaulē ļoti bagāti cilvēki. Savulaik vecs statistikas pasniedzējs Latvijas Universitātē pirmo savu lekciju, smejoties, sāka ar vārdiem: „Re, cik daudzi atnākuši mācīties uzņēmējdarbību! Nav ideju un drosmes? Nu ja, tad jau jāmācās!”

Tieši drosme jeb precīzāk ļoti liela tolerance pret risku, manuprāt, atšķir tos cilvēkus, kas spēj būt sekmīgi uzņēmēji no tiem, kas nekad par tādiem nekļūs. Stāsta, ka savulaik Amerikā kāds itālis savai nekustamo īpašumu impērijai pamatus lika tieši Lielās depresijas laikā. Viņš pirka lētās mājas, kas bija parādījušās tirgū un nebaidījās par sekām, jo vienkārši tolaik praktiski nezināja angļu valodu un nelasīja laikrakstus, kur bija raksti par ļoti slikto ekonomisko situāciju valstī. Lai kļūtu par veiksmīgu uzņēmēju reizēm labāk zināt mazāk, jo līdz ar to mazinās arī bailes veikt tās vai citas darbības. Veiksmīgs uzņēmējs vienkārši nesaprot, kāpēc viņam var neizdoties viņa iecerētais. Lai ko jums publiski kāds bagātnieks teiktu, manuprāt, reti kurš no viņiem domā trīs soļus uz priekšu. Tas ir pārāk riskanti un tad tiešām iecerētais var arī neizdoties.