Trīs ir maģisks skaitlis – trīs lietas stāv katram latvietim zāļu skapītī, pasakās tēvam ir trīs dēli un pūķim, vismaz pirmajam, kuram varonis stājas priekšā, ir trīs galvas. Arī zelta zivtiņa ir gatava izpildīt tikai trīs vēlēšanās un ne vienu vairāk. Visdrīzāk šādai trijnieka maģijai ir savs pavisam vienkāršs izskaidrojums – trīs lietas ir laikam tas maksimums ar ko puslīdz komfortabli cilvēks var tikt galā. Ja problēmu vai domu ir vairāk, tas prasa ļoti lielu piepūli – izvēlēties vienu no trim skaistām kleitām ir daudz vienkāršāk nekā no piecām. Varbūt tieši tāpēc, sākoties jaunajam gadam arī visbiežāk tiek uzskaitītas trīs būtiskākās tendences, kuras varētu dominēt šī gada ekonomikā. Bet tas, protams, nenozīmē, ka nepastāv vēl citas, vairākas.

Bet nu pie lietas. Pirmā šī gada tendence – starptautiskā ekonomikā – taupība vairs nav modē. Par to liecina gan Starptautiskā Valūtas fonda ekonomistu atzinumi, ka kļūdījušies par taupības labo ietekmi uz Eiropas ekonomiku, gan arī pasaulē labi zināmu ekonomistu reakcija uz «New York Times» pirmajā lapā publicēto stāstu par Latvijas veiksmes stāstu, proti, spēju savilkt jostas un nu visai strauji atkopties. No vienas puses, slavinātājiem ir taisnība – makroekonomikas cipari aug un ekonomika atkopjas, no otras, taisnība ir arī oponentiem – cena par to ir bijusi ļoti dārga. Cilvēki vienkārši pamet valsti un tie, kas paliek, puse praktiski dzīvo uz nabadzības robežas.

Ekonomika ir cikliska, to jums pateikts neviens vien ekonomists, un Latvijā atgriežas tajā cikla daļā, kad tās ekonomika sāks izjust būtisku darbaspēka trūkumu. Ieteikums uzņēmējiem – sargiet savus speciālistus, kurus aizstāt ar kādu citu būs grūti. Darba devēju dominante darba tirgū šogad pilnībā beigsies. Gudrākiem – tie, kas savus darbiniekus būs vismaz ar labu vārdu apbalvojuši arī krīzes laikā, būs paveicies. Viņi var cerēt, ka lojalitāte pret darba vietu būs pietiekami liela, lai aizstātu nelielu algas pielikumu, ko būs gatavi dot konkurenti. Citiem? – citiem būs jārēķinās, ka lielā tautas staigāšana tikai sāksies un darbaspēka izmaksas turpinās pieaugt.

Otrā tendence – arī starptautiska – pārmaiņas. Visi meklēs jaunas uzņēmējdarbības formas un iespējas. Vieni skries kā traki, radot arvien jaunus piedāvājums patērētājiem, tā cerot nopelnīt – jauni produkti, lētākas iespējas…ātrāk, ātrāk, galvenais būt pirmajiem. Otri pievienosies slow jeb lēnuma kustībai, kuras sākumi meklējami slow food konceptā pretēji fast food. Dzīves lēna dzīvošana rada jaunu patērētāju slāni, kuru uzdevums nav viss ātri pieslēgties un visu ātri aprīt, bet gan ēst lēni, skatīties, pētīt, baudīt to minūti, stundu, dienu, kas nu katram atvēlēta. Šādu rimtu cilvēku paliek vairāk arī Latvijā, jo tas piedien dzīves pieredzes bagātiem cilvēkiem, ne jauniem, kuriem svarīgas tehnoloģijas. Tā kā vecāku cilvēku īpatsvars sabiedrībā pieaug, tas nozīmē, ka viņiem vajadzēs arī rimtu piedāvājumu. Un tās nav tikai spa procedūras stundas garumā.

Trešā lieta – lokāla, ar ko jārēķinās tieši Latvijā dzīvojošajiem – šis gads paies eiro zīmē. Proti, par to runās, diskutēs, bet visdrīzāk paglābties no tā nebūs iespējams (un pat ja eiro nebūs, kāds no tā labums?). Tas savukārt nozīmē atkal divas iespējas. Pirmā – ieklausīties diskusijās un aktīvi paust savu viedokli jeb citiem vārdiem „cepties”. Otrā – pieņemt šo lietu kā neizbēgamu un sākt tai gatavoties, piemēram, uzņēmējiem svarīgi saprast, cik varētu izmaksāt grāmatvedības programmas nomaiņa, kas mainīsies Valsts ieņēmuma dienesta regulējumos, vai būs iespējams celt pakalpojumu un produktu cenas un vai maz vajag. Vienvārdsakot – skaitīt izmaksas un ieguvumus. Un domāt, kā palielināt to otro daļu.

Vēl viena lieta, par ko varbūt nenāktos par sliktu padomāt tad, kad laiks – kāda jēga ir tam, ar ko darbojas paša veidots un lolots uzņēmums, ko dod darbs, kas darāms. Ja tas nenes prieku ne sev, ne arī citiem – varbūt jēga pielikt punktu un darīt, ko citu, kas pašam tīkamāks. Pārmaiņas tomēr ir reizēm neizbēgama lieta, tāpat kā nāve un nodokļi.

Laimīgu Jauno gadu!