Šajās dienās, kad svinam Latvijas 94. dzimšanas dienu, vēroju ar kādu aizrautību cilvēki organizē svētku maltītes sen nesatiktu draugu un ģimenes lokā, sveic viens otru sociālajos tīklos, nēsā pie atloka valsts karoga lentīti. Interesanti, ka valsts svētku noskaņa atdzīvina cilvēkos vēlmi domāt cēlas domas, dalīties sirsnībā un būt vairāk tolerantiem nekā ikdienā. Tādā svinīguma un pašapziņas vairošanas atmosfērā, kas savā veidā piešķir mūsu dzīvei nozīmīgumu, rodas jautājums  – kas ir tas valsts svētku fenomens, kas reizi gadā atdzemdina mūsos lepnuma sajūtu pašiem par sevi, savu tautu, par savu zemi un jā, arī par savu valsti?  Varbūt šie svētki ir kā Latvijas valsts pastāvēšanas idejas tests, kas katru gadu ļauj nomērīt mūsu piederības sajūtu, šeit dzīvojošās tautas pašapziņas līmeni un valsts attīstības potenciālu.

Varbūt tieši pati ideja par Latviju ir tā vienīgā, kas patlaban spēj mūs apvienot tik sašķeltajā un pretrunu plosītajā pasaulē? Varbūt tieši māte Latvija ir tā, kas savā beznosacījuma mīlestībā var atraisīt mūsos cilvēcību, patiesu līdzjušanu, vēlmi cēlas domas ne tikai domāt, bet arī īstenot. Lai mums visiem  šajos svētkos izdodas notvert to lidojuma brīvības un mūsu zemes stingrā pamata sajūtu, ko dāvā Latvija!

Sirsnīgi sveicu Latvijas šūpļa svētkos!